Funsionáriu Reformadu Na’in 1.985 sai Papel Importante hodi Forma Nasaun iha 2002

Aileu, 22 Dezembru 2025 (Média Democracia) – Ministra Edukasaun partisipa iha serimónia entrega sertifikadu rekoñesimentu ba funsionáriu públiku sira hamutuk na’in 1.985 ne’ebé tama iha reforma obrigatóriu iha Munisípiu Aileu. Atividade ne’e Média Democracia asesu pajina ME, Segunda semana ne’e.

Ministra Edukasaun ME, Dulce de Jesus Soares iha diskursu hateten, ohin mai iha fatin ne’e, hodi fó onra ba dedikasaun no kompromisu ba funsionáriu públiku sira hamutuk na’in-1.985 ne’ebé sei tama ba reforma obrigatóriu. Sira ne’e sakrifika sira-nia moris durante tinan barak, hahú husi Estadu ida-ne’e hamriik, hodi kontribui dezenvolvimentu ba Estadu no Governu.

“Ha’u nu’udar Ministra Edukasaun hakarak fó rekoñesimentu no valorizasaun espesiál ba eroi edukasaun na’in-1.985, ne’ebé atu husik sira-nia kolen no tama ba faze foun iha sira-nia moris, faze ida ne’ebé bele aproveita tempu ho família, hametin amizade sira no hahú aventura foun, la preokupa kona-ba serbisu.” Dehan Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares

Ministra Edukasaun hatutan, ohin halibur malu la’os de’it atu kumpre formalidade administrativa ida, maibé hodi fó onra ba ema ne’ebé fó an ba nasaun durante sira-nia moris tomak. Bainhira ida-idak foti ninia sertifikadu, ne’ebé sai evidénsia husi ida-idak nia istória naruk ba serbi povu no Governu Timor-Leste.

“Funsionáriu Publiku na’in 1.985 ne’ebé ohin tama reforma mak foti papél importante tebes hodi forma ita-nia nasaun. Iha tinan 2002, bainhira ita-nia nasaun foin ukun rasik-an, Ita-boot sira mak hamriik iha oin. Imi hanorin iha uma-ruin laran, imi hanorin iha ai-hun okos, imi hakerek iha kuadru ne’ebé nakfahek, no dala barak imi serbisu maske la simu saláriu ne’ebé merese tuir ida-idak nia kbiit. Durante ita-boot sira-nia servisu naruk ba ita-nia rai doben, la hanorin konteúdu no kurríkulu de’it, maibé ita-boot sira mak haburas esperansa bainhira ita-nia nasaun sei nakukun hela.” Hatutan Ministra Edukasaun

Ministra afirma, manorin-nain sira kuda fini ba dame no unidade nasionál ne’ebé ohin loron hotu-hotu goja daudaun. Tan ne’e, Estadu hato’o agradesimentu kle’an. Obrigada barak maske iha tempu susar liu, nunka husik oan sira mesak. Mai hotu-hotu la’o hamutuk iha dalan transformasaun ne’e, hodi hanoin nafatin bainhira profesór di’ak, eskola sai naroman. Bainhira eskola naroman, nasaun sai forte.

Reportajen : Nelfiano

Foto : Media ME

Tinggalkan Balasan

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *