Dili, 6 Novembru 2025 (Média Democracia) – Juridiku Sosial Konsultoria JU,S realiza komunikadu imprensa hodi atualiza informasaun relasiona ho desizaun Komisaun Funsaun Publiku ne’ebé fó sai iha loron 5 fulan setembru tinan 2025 KFP fó sansaun ba Diretor refere “Xamada de atensaun” liga ho Kazu asediu seksual ne’ebé komete husi Diretor nain rua husi eskola sekundario Jeral Nicolai Lobato no eskola 5 de Maio.
Porta-voz JU,S Neolanda Fernandes hateten, objetivu husi komunikadu imprensa ne’e atu atualiza kona-ba kazu ida asédiu seksual ne’ebé akontese iha eskola Nicolau Lobato envolve funsionariu públiku ho pozisaun nu’udar Diretor eskola.
“Iha fulan setembru tinan ida ne’e, Komisaun Funsaun Públika (KFP), liuhusi ninia Komisariu Disiplinar, foti ona desizaun kona-ba kazu asédiu seksual neʼebé akontese iha eskola. Desizaun ne’ebé foti konsidera katak funsionáriu públiku komete duni asédiu seksual hasoru ninia estudante. Sansaun ne’ebé hato’o ba funsionáriu refere mak “repreensão escrita” ka “xamada atensaun.” Dehan Porta-voz JU,S Neolanda Fernandes
Porta-voz hatutan, kazu ida ne’e refere ba Eskola Sekundária ida ne’ebé Diretór Eskola halo asaun asediu seksual ba dala-3, inklui koko halo esplorasaun seksual ba ninia aluna hodi oferese osan troka ba atividade seksual no aktu seksual sira seluk ne’ebé akontese durante oras eskola.
“JU,S ne’ebé reprezenta aluna no familia hakarak rekoñese esforsu KFP atu halo investigasaun ida ne’ebé sériu no rekolla informasaun ho objetividade no ikus konsidera duni katak funsionáriu viola ninia devér. Ami hatene investigasaun ba kazu asediu seksual presiza iha koñesimentu di’ak haree ba natureza husi asaun no dala barak falta testemuña direta ka rejistu dokumentál ba asaun.” Hatutan Porta-voz JU,S Neolanda Fernandes
Porta-voz informa, JU,S mós konsidera katak prosesu disiplinár ida-ne’e la’o ho tempu razoável, haree katak loke prosesu disiplinár iha fulan marsu no desizaun iha fulan setembru. JU,S fó parabéns ba KFP ne’ebé iha kapasidade teknika atu halo investigasaun espesifiku ba kazu asédiu seksual nomos bele halo iha fulan 6 nia laran.
“Lei no regulamentu klaru katak bandu funsionáriu hotu-hotu atu halo asediu seksual, maibé funsionáriu iha kazu refere la’ós de’it funsionáriu públiku, nia hanesan dosente no asaun nia halo hasoru ninia aluna rasik, Aleinde ne’e asaun nia halo iha eskola, inklui ho asaun ne’ebé hamate liberdade husi aluna ida-ne’e hodi koko halo asaun ho natureza seksual.” Informa Porta-voz JU,S Neolanda Fernandes
Porta-voz reafirma, tuir JU,S nia haree KFP iha ninia desizaun hodi determina kastigu ka sansaun la tetu didi’ak gravidade husi asaun refere. Tuir Estatutu Funsaun Públika no Regra Disiplina Dosente nian, asaun asediu seksual nu’udar asaun grave. Laloos katak tanba la iha asaun seksual kaer isin ka halo relasaun seksual mak asaun grave Pensamentu ne’e mai husi estereotipu no norma sosiál jéneru ne’ebé diskrimina feto no la komprende impaktu husi hahalok no abuza podér bazeia ba diferensa podér ka podér la hanesan entre funsionáriu ne’ebé komete asédiu seksual ho vítima.
“Estatutu Funsaun Públika sansaun xamada atensaun aplika ba “violasaun kama’an Sansaun inatividade mak tuir Estatutu devia aplika ba “desrespeito grave ba sidadaun”. Nomos devia tetu agravasaun bainhira dosente ida komete asediu seksual hasoru alunu ida ne’e hafoer naran serbisu públiku edukasaun nian. No tuir regulamentu disiplina dosente, asėdiu seksual iha ambiente eskola komete husi dosente nu’udar violasaun grave la’ós violasaun kama’an.” Reafirma Porta-voz JU,S Neolanda Fernandes
Nia esklarese, tuir análiza desizaun uluk nian husi KFP, sansaun iha kazu ida ne’e la reflete todan husi asaun asediu seksual. Tempu to’o ona atu fó sansaun ba asédiu seksual iha funsaun públika, liuliu husi sira iha pozisaun podér, reflete violasaun grave ba sira-nia devér. Ho nune’e, JU,S hakarak informa katak, JU,S husu ona ba KFP atu asesu ba dokumentu sira husi prosedimentu disiplinar tuir direitu asesu ba informasaun no submete ona rekursu husi desizaun Komisáriu Disiplinár ba koletivu Komisaun Funsaun Públika.
Porta-voz konklui JU,S fó fiar nafatin ba Komisaun Funsaun Públika iha prosesu disiplinár sira hotu haree ba alegasaun asédiu seksual komete husi funsionáriu públiku atu tetu ninia gravidade husi asaun refere. Nomos fiar metin katak KFP sei analiza JU,S rekursu ho sériu no tuir regra ne’ebé iha ona.
Hatutan husi Advogada Maria Agnes Bere hateten, rekursus ne’ebé JU,S hatama ne’e JU,S lamenta tebes ba desizaun husi Komisaun Funsaun Publiku ne’ebé deside fó de’it sansaun disiplinar ba autor ne’ebé komete asediu seksual, nune’e JU,S lamenta tebes no fundamenta tuir regras prosidementu disiplinar nomos orientasaun naun asediu seksual iha funsaun publiku ninian nu 12/2017 ne’ebé haree ba gravidade hahalok komete husi autor refere.
Entaun JU,S ezizi atu KFP hare fila-fali rekursu nomos desizaun ne’ebé hatoo ona dehan kmaan la devia nia atu hetan represaun eskrita tuir orientasaun asediu seksual iha KFP nian ba hahalok asediu seksual ne’e determina ho klaru katak hahalok sira ne’e ninia sansaun maka saida, hanesan ida leve, ida grave, moderadamente grave, ne’e mak hahalok saida iha ne’eba orientasaun hateten ona ho klaru, tanba ne’e JU,S ezizi KFP atu haree fila-fali desizaun primeiru husi komisariu disiplinar, agora JU,S halo rekursu ba iha hirarkiku ba iha KFP ne’ebé diriji ho kompozisaun oioin aleinde prezidente iha mos komisariu sira.
Nia hatutan, haree ba aktu ne’ebé komete ne’e tama iha gravidade nian tanba ne’e JU,S ezizi liuhusi rekursu aleinde ida ne’e mos iha indisius aktu ba iha krime no JU,S mós keixa ona ka denunsia ba aktu refere iha prosesu nia laran hela no submete ona ba Ministeriu Publiku.
Nia reafirma, haree fali ba iha vitima nain sira kontinua ba eskola hanesan baibain tanba iha kazu ida ne’e depois akontesimentu liu tiha iha suspensaun provisoriu entaun vitima sira ba kontinua sira nia eskola, tanba de’it desizaun husi KFP suspensaun disiplinar no hakarak autor sira atu ba hanorin fila-fali maibé JU,S koalia ona ho eskola no sira hakerek ona karta ida haruka ona ba Ministeriu Edukasaun rezeita atu autor nain rua ne’e fila-fali ba hanorin iha eskola refere.
Reportajen : Domingas
Foto : Domingas
