Dili, 16 Setembru 2025 (Média Democracia) – Ministeriu Saude, Organizasaun Mundial Saude hamutuk Ministériu Edukasaun no Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peskas no Floresta (MALFF) Hahú ona kampaña sensibilizasaun no vasinasaun kona-ba moras raiva iha, Munisípiu Bobonaro, tanba Maliana iha númeru ne’ebé aas liubá kazu raiva.
Vise-Ministru Fortelesimentu Instuisional Saude, José dos Reis Magno hateten, lansamentu ne’e realiza iha eskola E.B.C Victor Santa, Maliana, estudante sira rona pesoál saúde sira esplika oinsa prevene moras raiva, sira mós asiste demonstrasaun ida kona-ba fase fatin asu tata ho bee no sabaun pasu simples ida ho minutu 15 ne’ebé bele salva moris.
“Raiva sempre fatal bainhira sintoma sira mosu, maibé moras ne’e mós bele prevene kompletamente. Ita bele hapara moras ne’e molok nia to’o iha ita-nia komunidade sira.” Dehan Vise-Ministru Fortelesimentu Instuisional Saude, José dos Reis Magno
Ministru Fortelesimentu Instuisional Saude hatutan, hodi enkoraja ba Autoridade Lokál sira atu repete no kontinua kampaña ne’e. Envolvimentu komunidade nian, edukasaun no asaun lokál mak xave sira atu prevene mate tanba moras raiva iha rai laran.
Iha fatin hanesan Organizasaun Mundial Saude iha Timor-Leste, Arvid Mathur hateten, vasinasaun no konxiénsia maka arma rua ne’ebé importante liu. Kampaña ne’e hanorin pasu simples tolu ne’ebé salva moris, fase kanek, ba sentru saúde nomos hetan vasinasaun.
“Eskola sira mak sai hanesan foku prinsipál ida tanba kuaze 40% vítima sira husi asu tata mak labarik sira ho idade menus husi 15. Kampaña ne’e mós hatudu apoiu rejionál. Embaixadór Índia mai Timor-Leste, Madan Kumar Ghildiyal, marka prezensa hodi apoia mós inisiativa refere.” Dehan Organizasaun Mundial Saude iha Timor-Leste, Arvid Mathur
Nia hatutan, kampaña ne’e inklui lisaun ba hanorin sira iha klase, demonstrasaun direta kona-ba oinsá fase kanek no sosializasaun ba komunidade iha loraik. Pesoál sira bá uma ba uma, tau stiker sira no vasina asu sira iha fatin. Husi loron 8-11 Setembru, kampaña ne’e to’o ba eskola 18 iha área risku aas 15 iha Maliana, Atabae no habelar ba Aldeia sira ne’ebé besik.
“Iha Maliana, kampaña kobre iha Suco Saburai, Holsa, Ritabou, Lahomea, Tapo no Memo. Iha Atabae, alvu ba eskola sira iha Aidabaleten. Ekipa nasionál neen no ekipa Munisípiu neen servisu hamutuk, hetan apoiu husi parseiru sira hanesan Ajénsia Kooperasaun Internasionál Korea (KOICA) no Governu Austrália.” Hatutan Organizasaun Mundial Saude iha Timor-Leste
Nia informa hafoin kazu moras raiva umanu dahuluk iha fulan-Marsu 2024, OMS fó ba Ministériu Saúde doze vasina raiva nian hamutuk 6,000 no doze imunoglobulina raiva nian (RIG) hamutuk 2,000. Iha loron 31 fulan-Agostu, doze vasina adisionál 10.000 to’o ona iha Dili. OMS mós ajuda lori tan doze vasina 10,000 no doze RIG 1,000 ne’ebé apoiu husi Indonézia no Índia.
Ministériu Saúde kria Task-Force Nasionál ida ne’ebé hala’o enkontru loron-loron hodi koordena asaun sira iha setór oioin. Ida-ne’e sei asegura saúde ba ema, animal no konxiénsia komunidade nian atu nune’e bele servisu hamutuk hodi hakotu moras-raiva iha rai laran.
Esplika liutan kampaña ne’e lidera husi Ministériu Saúde no hetan apoiu husi Ministériu Edukasaun no Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peskas, no Floresta (MALFF) ho suporta tékniku husi Organizasaun Mundiál Saúde (OMS). Kampaña ida-ne’e uza aprosimasaun One Health, ne’ebé kombina esforsu sira saúde umanu, animál no komunidade nian.
Reportajen : Nelfiano
Foto : Media OMS

