Dili, 04 Setembru 2025 (Média Democracia) – Ministériu Edukasaun hamutuk ho parseria parte interesada nasionál no internasionál ho defensór infánsia nian, sei konvoka Konferénsia Nasionál Daruak kona-ba Edukasaun Infánsia (ECE), sei hala’o iha Dili entre loron 4-5 Setembru 2025.
Ministra Edukasaun Dulce de Jesus Soares hateten, fórum nivel aas ida-ne’e konvoka ho tema “Investe iha ECE ohin no aban ne’ebé Naroman Liu”, sei delibera kona-ba importánsia atu investe iha programa aprendizajen sedu ho kualidade no garante asesu ekuitativu ba edukasaun pré-eskolár ba labarik hotu-hotu, liu-liu iha komunidade ne’ebé la hetan atendimentu.
“Partisipante iha konferensia ne’e mai husi Governu, edukadór lokál no internasionál polítiku nain sira, peskizadór no líder komunitáriu husi Timor-Leste, sei mai mós ho estratéjia prátika, ferramenta no hanoin atu ultrapasa dezafiu persistente ne’ebé difikulta asesu ekuitativu ba edukasaun infánsia ba labarik barak iha Timor-Leste.” Dehan Ministru Edukasaun, Dulce de Jesus Soares
Ministra informa, Ministériu Edukasaun servisu hamutuk ho parseiru sira iha Timor-Leste hodi garante fornesimentu aprendizajen sedu ho kualidade ba futuru ne’ebé di’ak liuba labarik ida-idak, la haree ba fatin ne’ebé hela ba, ka sirkunstánsia familiár
“Timor-Leste kontinua halo melloramentu graduál hodi garante labarik sira-nia asesu ba edukasaun pré-eskolár ho kualidade, ne’ebé krítiku hodi forma sira-nia aprendizajen, saúde iha futuru. Iha 2011, konferénsia Nasionál Edukasaun Infánsia dahuluk nian ajuda forma polítika instrumentál no enkuadramentu legál sira, inklui Polítika ECE nasionál, introdusaun ba kurríkulu nasionál padronizadu pré-eskolár nian no aprovasaun ba sistema jestaun pré-eskolár ida.” Informa Ministra Edukasaun
Ministra Subliña, Aleinde dezenvolvimentu profisionál kontinua sai prioridade atu garante katak fasilitadór pré-eskolár sira iha abilidade no koñesimentu ne’ebé loos atu envolve ho estudante joven sira iha maneira divertidu, interativu no edukativu.
“Esforsu sira-ne’e iha pursentu 76 husi labarik sira, partikularmente sira ne’ebé iha komunidade rurál no ladún hetan atendimentu, kontinua hasoru dezafiu sira hodi asesu ba edukasaun infánsia ho kualidade. Taxa repetisaun klase ida nian ho pursentu 13 hatudu tensaun ne’ebé estudante sira hasoru bainhira sira tama iha eskola primária lahó esperiénsia pré-eskolár.” Subliña Ministra Edukasaun
Ministra afirma, tanba iha konferénsia refere sei sai hanesan plataforma ida atu ezamina disparidade sosiál, jeográfika no ekonómika oioin ne’ebé halo susar ba labarik balun atu asesu ba pré-eskolár.
Entertantu konferénsia ne’e hala’o ho apoiu husi parseiru dezenvolvimentu sira inklui UNICEF, Banku Mundiál, Better Purpose, Dreams Asia, Care International, ChildFund, Plan International no Mary Mackillop Today.
Esplika liután liuhusi konferénsia ne’e Governu Timor-Leste nia dedikasaun hodi garante katak labarik ida-idak hetan fundasaun aprendizajen ida ne’ebé forte iha sira-nia tinan dahuluk sira. Ida-ne’e tuir duni Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Timor-Leste (PED) 2011-2030, ne’ebé artikula alvu nasionál xave balun ne’ebé relasiona ho ECE ne’ebé sei alkansa to’o tinan 2030.
Reportajen : Nelfiano
Foto : Nelfiano
