TL Sai Modelu iha Manutensaun Pás ba Nasaun Subdezenvolvimentu no Pós Konflitu

Dili, 23 juñu 2025 (Média Democracia) – Timor-Leste ho ónra fahe hanoin no esperiénsia kona-ba pobreza, Subdezenvolvimentu no Konflitu, liu-liu Implikasaun ba Pás no Seguransa Internasionál. Atividade fahe esperensia ne’e hala’o iha Nova Iorke ne’ebé Media Democracia asesu informasaun liuhusi Via-Whatsapp Media Officer Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun.

Pozisaun Timor-Leste ne’e aprezenta husi Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas iha Reuniaun Konsellu Seguransa Nasoins Unidas (KSNU) ne’ebé lidera husi Ministru Negósiu Estranjeiru Guyana, enkuantu Prezidente Konsellu Seguransa ONU loke husi Sekretáriu-Jerál ONU, António Guterres.

Iha Nova Iorke, Ministru negosiu estranjeiru no kooperasaun dehan Bendito dos Santos Freitas akompaña husi Reprezentante Misaun Permanente Timor-Leste iha Nasoins Unidas, Embaixadór Dionísio Babo Soares, hodi partisipa iha aberta Konsellu Seguransa Nasoins Unidas (KSNU) kona-ba “Ki’ak, Subdezenvolvimentu no Konflitu, Implikasaun ba Manutensaun Pás no Seguransa Internasionál.

Ministru konsidera, ki’ak no subdezenvolvimentu la’ós kondisaun sosiál de’it, maibé hanesan katalizadór ba instabilidade, liu-liu iha estadu frájil sira agrava tensaun ne’ebé aas iha komunidade nia laran nomos entre komunidade sira.

“Falta asesu ba servisu báziku sira, taxa dezempregu ne’ebé aas, no marjinalizasaun ne’ebé maka’as kria lamentasaun sira ne’ebé maka’as no bele sai lalais ba konfrontu violentu sira, nune’e estraga akordu dame sira no perpétua síklu sira instabilidade nian. Aleinde ne’e, instituisaun sira ne’ebé fraku dalabarak luta atu fornese governasaun, seguransa, no justisa ho imparsiál, hodi transforma pobreza no subdezenvolvimentu ba sintoma no motor prinsipál sira konflitu nian.” Dehan Ministru Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas

Hanesan membru ida husi grupu g7+ husi estadu sira ne’ebé frajil no afetadu husi konflitu, Timor-Leste iha esperiénsia direta kona-ba oinsá vulnerabilidade sosioekonómika sira forma esforsu sira harii dame nian.

“Ami-nia hanoin sira ne’ebé ami fahe ohin mai diretamente kona-ba frajilidade ba progresu. Hafoin restaurasaun independénsia iha tinan 2002, Timor-Leste hasoru infraestrutura ne’ebé rahun, instituisaun ne’ebé frajil no eskluzaun sosioekonómiku ne’ebé kle’an. Situasaun aat ida-ne’e dudu ami atu hanoin fila-fali fundamentalmente ami-nia trajetória nasionalidade nian iha kolaborasaun besik ho ami-nia parseiru internasionál sira.” Hatutan Ministru Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun Bendito Dos Santos Freitas

Subliña liután katak, ho apoiu husi parseiru internasionál ne’ebé sustentável ho polítika ne’ebé inkluziva nomos inisiativa atu hamenus ki’ak, Timor-Leste atinji ona progressu ne’ebé bele sukat, liuhusi programa dezenvolvimentu ne’ebé orienta husi komunidade no investimentu estratéjiku sira iha infraestrutura rurál, proporsaun númeru ema kiak nasionál nian tun maka’as husi 50.4% iha 2007 ba 41.8% iha 2014, maske sei iha dezafiu signifikativu lubuk ida.

Tanba ne’e, atu diversifika ekonomia povu nian, governu estabelese Fundu Petrolíferu iha 2002. Fundu ida-ne’e permite ona investimentu signifikativu iha setór oioin, inklui agrikultura, empreza ki’ik no médiu, no turizmu ne’ebé foin moris. Fundu Petrolíferu nia estabelesimentu mós lori ba espansaun dramátiku kobertura eletrisidade nian, husi persentajen ho díjitu ida de’it iha tempu independénsia ba 97% iha nasaun tomak, no aumentu impresivu ida iha esperansa moris husi tinan 57 ba tinan 70 iha dékada rua nia laran.

Aleinde ne’e, krítikamente, programa dezenvolvimentu no harii dame hotu-hotu integradu tomak iha siklu planeamentu anuál governu nian no aliña ho metikulozu tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011–2030, tanba planu refere estabelese indikadór no objetivu sira ne’ebé klaru, ho objetivu prinsipál atu atinji estatutu rendimentu médiu nian iha tinan 2030.

Governu iha nafatin kompromisu atu hametin jestaun finanseira públika no enkuadramentu anti-korrupsaun, nune’e bele hasa’e transparénsia no responsabilizasaun iha alokasaun rekursu.

Nia konklui dame habelar dook liu fali auzénsia violénsia nian, ida-ne’e ezije kondisaun sira ne’ebé tane-aas dignidade umana, fó oportunidade jenuína, no kuda esperansa. Timor-Leste reafirma nia dedikasaun metin ba ajenda unifikadu ida ne’e no husu ba parseiru hotu-hotu atu intensifika kolaborasaun no responsabilidade fahe hodi harii mundu ida ne’ebé justu, pasífiku no prósperu liu.

Reportajen : Domingas

Foto : Media Officer Ministru Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun TL

Tinggalkan Balasan

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *