Dili, 05 Novembru 2025 (Média Democracia) – Ministériu Saúde (MS), hamutuk ho Task Force Nasionál Ba Moras Raiva, Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) no parseiru sira seluk, konklui ona formasaun ba traballador saúde no veterináriu sira hamutuk 500 husi teritoriu Timor-Leste hodi hadi’a jestaun no kontrolu ba moras raiva.
Vise-Ministru Saúde (MS), José dos Reis Magno hateten, formasaun ne’e hakarak atu asegura katak traballadór saúde hotu-hotu iha nasaun ne’e tuir regra nasionál sira ne’ebé hanesan ba prevensaun no jestaun kazu moras raiva nian.
“Formasaun ne’e ajuda atu asegura katak traballador saúde hotu-hotu hatene loloos saida maka atu halo bainhira pasiente ida hetan tata husi asu.” Dehan Vise-Ministru Saúde, José dos Reis Magno
Vise-Ministru Saúde hatutan, dezde kazu ba moras raiva ba dala uluk iha tinan kotuk, to’o ohin loron ema na’in 22 iha Timor-Leste mak mate ona na’in 20 husi sira ne’e iha tinan 2025 ne’ebé halo moras ne’e sai emerjénsia saúde públika ida ne’ebé maka’as.
Reprezentante OMS, Arvind Mathur esplika, treinamentu ne’e kobre tópiku importante oinsá atu klasifika espozisaun ba kazu tata, oinsá atu hamoos no trata kanek, oinsá atu fó imunoglobulina moras raiva (RIG) no vasina sira no oinsá atu uza ferramenta vijilánsia dijitál sira hanesan Sistema Informasaun Saúde Timor-Leste (TLHIS) no Triajen Integradu Bazeia ba Kazu (ICBS).
“Formasaun nasionál ne’e hanesan Formasaun “Master Training” durante loron rua hala’o iha loron 15-16 Outubru ba médiku, veterináriu, ofisiál vijilánsia sira no pesoál laboratóriu nian. Hala’o diskusaun grupu, estudu kazu no ezersísiu prátika bazeia ba materiál sira husi OMS nian no matadalan nasionál sira.” Hatutan Reprezentante OMS, Arvind Mathur
Reprezentante OMS informa, treinamentu hala’o iha faze da-tolu ba médiku, vasinadór, enfermeiru, pesoál vijilánsia no promosaun saúde nian, veterináriu no pontu fokál sira informasaun saúde nian husi nivel Munisípiu no nasionál. Lote dahuluk inklui partisipante sira husi Covalima, Bobonaro, RAEOA, Ermera, Liquica, Manufahi no Manatuto (21-22 Outubru), tuir Aileu, Ainaro, Dili no Atauro (23-24 Outubru) no ikus liu iha Baucau, Viqueque no Lautem (28-29 Outubru).
“Esforsu ida-ne’e apoia Planu Estratéjiku Nasionál atu halakon moras Raiva, ne’ebé dezenvolve husi MS no Ministeriu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), ho apoiu husi OMS, WOAH, DFAT, no DAFF. Planu ne’e tuir aprosimasaun “One Health” no hakarak hakotu moras rabies umanu ne’ebé relasiona ho asu iha tinan 2030.” Informa Reprezentante OMS
Nia afirma, durante formasaun, partisipante sira diskute dezafiu sira hanesan oinsá atu jere kanek ne’ebé kauza husi tata, oinsá atu fó RIG iha parte isin nian ne’ebé susar atu haree no saida mak atu halo bainhira oráriu vasina nian hetan interupsaun. Sira mós ko’alia kona-ba nesesidade ba fornesimentu vasina ne’ebé barak liután, transporte husi área remota no pesoál veterinária barak liután ba vasinasaun asu nian. Koordenasaun ne’ebé di’ak liu entre setór sira no relatóriu lalais liu kona-ba kazu konfirmadu sira identifika hanesan pasu xave sira tuirmai.
Esplika liután formasaun, konxiénsia komunidade nian mós importante. Antes ne’e iha fulan setembru no outubru, MdS no OMS hala’o atividade Komunikasaun Risku no Envolvimentu Komunidade (RCCE) iha Bobonaro no Oe-cusse. Ronde sira tuir mai iha Covalima no Ermera sei hala’o iha inísiu fulan novembru no sei atinje estudante liu rihun 9 iha eskola 26, hanorin sira oinsá evita asu tata no buka asisténsia médiku lalais.
Reportajen : Nelfiano
Foto : Media OMS
