Dili, 14 Janeiru 2025 (Média Democracia) – Instititu Nasionál Kombate HIV-SIDA, Institutu Públiku (INCSIDA.IP-sigla portugues), kontinua dezimina informasaun kona-ba medida prevensaun no kombate HIV-SIDA ba estudante sira iha ensinu sekundáriu São João Paulo II Bedois Dili ho tema “Mai Ita Hamutuk Proteze Timor-Leste Husi Problema Transmisaun Virus HIV.
Reprezentante Diretór Eskola São João Paulo II, Frater Romenio do Amaral Magalães agradese ba Institutu Nasionál Kombate HIV-SIDA tanba halo sosializasaun kona-ba Virus HIV-SIDA iha eskola refere.
“Liuhusi sorumutu ida ne’e sira bele fahe informasaun liuliu ba alin estudantes sira tanba ita hotu hatene katak joven sira ohin loron ne’e barak mak ladun hatene kona-ba moras HIV-SIDA, sira rona HIV-SIDA maibé sira rasik Lahatene oinsa moras HIV-SIDA ne’e, ne’eduni liuhusi sosializasaun sira ne’ebe institutu kombate sira fó bele tulun alin sira no estudante sira oinsa sira prevene moras HIV-SIDA.” Dehan Reprezentante Diretór eskola Frater Romenio ba jornalista sira iha Eskola SJP-II Bedois.
Nia afirma katak moras HIV-SIDA ne’e perigozu tebes ba ema-nia vida, nune’e presiza fó informasaun ba eatudante sira hodi hatene kona-ba oinsa atu prevene no hadook-an husi moras ne’e.
“Ita hotu hatene katak moras ida ne’e bele hakotu ema nia vida liuhusi sosializasaun ida ohin sira fó bele ajuda tebes-tebes ita hotu liuliu ba estudante sira iha eskola ida ne’e hodi hadook-an husi moras refere.” Nia afirma
Iha biban ne’e Prezidente Institutu Nasionál Kombate HIV-SIDA, Daniel Marçal hato’o mensajen ba inan aman sira tanba Maromak haraik-oan ba sira, nune’e sira bele responsabiliza ba oan la’os de’it ho osan no sasán maibé tau mós atensaun ba sira.
“Inan-Aman sira tenke tau atensaun ba oan sira, tanba oan barak tebes mak agora ne’e sai husi uma laran ba hela iha kos no fatin seluk, tanba inan-aman sira la kria dame no paz iha uma laran, inan-aman sira sai fali hanesan litadór boot ida nu’udar polísia no militar iha uma-laran hodi oan sira la hakmatek iha uma laran.” Dehan Prezidente INCSIDA Daniel Marçal
Nia mós husu ba estudante sira atu respeita inan no aman sira nomos respeitu Profesór sira tanba ne’e futuru bele la’o ho di’ak.
“Laiha ema matenek iha mundu ne’e sei la ho mestre sira, mestre sira hadia ema beik sai matenek, halo ema la hatene sai hatene, mestre sira-nia servisu ne’e servisu ida ke boot tebes, tanba ne’e ha’u husu ba alunu sira atu respeitu mestre sira, no alunu sira bele asegura sira nia futuru no saúde, hakbesik-aan ba Maromak tanba na’in ba mundu.” Nia dehan
Tanba ne’e joven sira buka atu aprende bak liu, buka matenek hodi rekoñese hahalok sira ne’ebé la di’ak hodi estraga futuru, tenka esforsu makás hodi husik kostume ne’ebé la di’ak hodi haree ba saúde atu nune’e kria amizade di’ak ho kolega no kria ambiente saudável hodi hakat ba Oin.
Nia mós husu ba foin-sa’e sira katak namora la’ós atu halo relasaun seksuál, maibé namora atu koñese malu suporta malu ba futuru, tanba dadaun ne’e virus HIV-SIDA dezenvolve barak ona iha Timo-Leste no nasaun seluk, tanba liuhusi joven sira ne’ebé ransu livre. Tan ne’e Joven sira tenke kria relasaun saudável iha fatin no ambiente ne’ebé de’it.
Reportajen : Estefania
Foto : Estefania
