Komunidade Afetadu Ba Alargamentu Estrada Culu-Hun To’o Fatu-Ahi Rezeita Markasaun Daruak

Dili, 03 Marsu 2025 (Média Democracia) – Relasiona ho alargamentu estrada husi Suku Culu-Hun, Suku Becora, Suku Camea no Fatu-Ahi ne’ebé afeta ba komunidade sira nia privadu tenke bazeia prosesu legal ba iha lei nú. 8/2017 ne’ebé hatúr ona.

Porta-vós José Maria Ximenes hateten, depois de realiza enkontru iha sede suku Becora iha loron 10 fulan Janeiru 2025 ne’ebé lidera husi Sekretariu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), no reprezentante husi Ministeriu Obras Públikas (MOP) reprezentante Administrasaun Munisipal Dili,  Adminitrador Postu-Administrativu Cristo Rei, lider komunitaria no Komunidade Afetadu hatudu kooperasaun di’ak.

“Ami kontribui ba prosesu dezenvolvimentu ba iha markasaun (dahuluk) alargamentu estrada, maske Governu seidauk halo sosializasaun. Ami ida-idak sobu ami nia obra maske Governu seidauk kumpri nia dever tuir prosedementu husi lei n.º 8/2017.” Nia dehan

Nia informa, ohin marka Prezensa iha konferénsia imprensa ne’e husi komunidade afetadu Suku Becora, Suku Camea no Suku Ailok, ne’bé deklara katak sira rezeita total ba iha markasaun daruak ba alargamentu estrada.

Tanba ne’e afeta tebes ba iha komunidade ninia vida moris ne’ebé maioria depende ba atividade negosiu husi rai ne’ebé hetan markasaun.

“Ami ezize Governu atu resolve uluk lai markasaun dahuluk alargamentu estrada hodi kumpri prosedementu tuir Lei n.º 8/2017 ho ninia etapa hanesan tuir mai ne’e, maske Governu viola tiha ona balun.” Nia informa

Governu tenke deklara katak projetu ida ne’e ba utilidade publika, siknifika katak projetu refere importante ba interese nasional ka komunidade, identifika komunidade (propietariu) sira ne’ebé hetan impaktu husi projetu, faze ne’e mós Governu viola tiha ona tanba halo uluk markasaun.

Governu tenke halo avaliasaun ba valor propriedade hodi hatudu konpensasaun justu, no inspeksaun negosiasaun ho komunidade (Proprietariu).

“Governo tenke halo akordu ho komunidade (proprietariu) kona-ba konpensasaun, antes liubá prosesu obrigatoriu, se la hetan akordu, entaun Governu bele fó dekretu espropriasaun ho justifikasaun legal, Notifikasaun ba Pagamentu Konpensasaun Justu Komunidade (proprietariu) tenke simu konpensasaun molok estadu atu foti rai.” Nia dehan

Sosializasaun ne’ebé lidera husi SEATOU ne’e hato’o katak sei halo alargamentu estrada husi ponte Culu-hun, Becora to’o Fatu-Ahi, fahe ba pista 2, Parte Tékniku sira – Estradas (MOP) no Terras e Propriadade nian sukat no halo levantamentu dadus ona ba rai no sasan sira ne’ebé sei afeta ba alargamentu ne’e.

baliza limiti ba rai ne’ebe sei uza ba alargamentu estrada, markadu ona ho seta (tanda panah) no risku iha ida-idak nian rai ho sasan sira ne’e sei hetan ka simu indeminizasaun husi Estadu.

“Sei halo enkontru dala 2 (rua) tan ho rai nain ida-idak (separadu), negosia folin indeminizasaun nian, asina Termu Aseitasaun ba folin indiminizasaun, halo Pagamentu Indemnizasaun liuhusi transferensia osan ba konta bankaria rai nain nian.” Nia afirma

Komunidade afetadu sira dúvida tanba to’o loron 10 fulan Fevereiru 2025, inserteza ne’ebé komunidade hasoru tanba la realiza enkontru daruak tan ho komunidade afetadu ne’ebé SEATOU promote.

“Iha periodu fulan ida nia laran, ami ba husu kona-ba Termu Aseitasaun iha MOP, maibe iha ne’eba sira dehan, sira la hatene tanba sira nu’udar tekniku deit, sira ba sukat (rai ka uma), maibé la iha kompetesia, nune’e sira haruka ami ba husu iha SEATOU, ba SEATOU dehan fali ba MOP tanba projetu MOP ninian, Ba Terras e Propriedades kona-ba rai afetadu, sira dehan, ne’e projetu MOP ninian, Terras e Propriedades la responsabilza.” Porta-vós ne’e salienta

“Ami husu kona-ba espasu rai ne’ebé  hetan eviksaun ba alargamentu estrada, Tekniku MOP hateten kona-ba rai ne’e kompetensia Terras e Propriedades, tékniku sira mai halo markasaun da-ruak, sira halo presaun ba komunidade hodi hateten katak nain tenki sobu rasik dala ida tan, tanba se la sobu rasik, eskavator mak sei tuir mai sobu.” Nia Akresenta

Porta-vós José Ximenes hateten, komunidads afetadu dúvida no lahatene sira atu ba los ne’ebé hodi hetan esplikasaun klaru husi parte kompetente.

“Instituisaun ne’ebé halo dialogu ho ami ne’e hotu-hotu foti liman no la hatene. Husi MOP sira dehan katak sira ema tekniku, no sira la kompetensia atu esplika klaru mai, Ekipa mós promete katak dadus ba ema afetadu sira sei publika iha Sede Suku Becora. Infelizmente komprimisiu sira ne’e la akontese.” Nia hateten

Maske kompromisu sira la sai realidade, maibé komunidade konsiente katak metru 3 ba alargamentu ne’e sira konkorda, no maioria sobu rasik sira nia uma no murru ne’ebé afetadu.

Iha dia 17 de Fevereiru, Ministru Obras Publikas, Samuel Marçal orienta ekipamentu pezadu halo eviksaun ba espasu publiku iha antigu MUI (Majelis Ulama Indonesia) Culu-hun nia oin. Ministru deklara iha média, katak nia mai ho intesaun atu observa komunidade ne’ebé voluntariamente sobu sira nia hela fatin, maibé la iha kapasidade atu foti material sira kontrusaun nian ne’ebé komunidade sobu.

Loron rua ka loron tolu Ministru akompaña hela eviksaun ne’e, la iha ema ida mak protesta, Ministru muda ninia hanoin no haruka ekipa ida husi MOP halo fali dadus foun, no sukat tan metru tolu (3) husi metru tolu (3) ne’ebé antes ne’e marka ona, no halo ona sosializasaun.

“Sukat tan metru tolu ba kotuk ne’e halo ami komunidade afetadu la fó konfiansa ba  MOP ho ekipa. Ami konsidera Ministru halo projetu ne’e hanesan MEHI.” Nia haktuir

Komunidae afetadu sira konsidera projetu hanesan MEHI tanba durante ne’e sira la hetan informasaun katak alargamentu metru neen (6m),  maibé metru tolu (3m)

Reportajen : Estefania

Foto : Estefania

Tinggalkan Balasan

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *