PDHJ Husu Governu Aprezenta Planu Ordenamentu Urbana Dili Nian

Dili, 07 Marsu 2025 (Média Democracia) – Provedor dos Direitos Umanus no Justisa PDHJ husu ba Governu atu bele aprezenta planu ordenamentu urbana ba sidade Dili nian antes halo evikasaun ka sobu ba komunidade sira.

Objetivu husi komunikadu imprensa ne’e atu atualiza ba iha publiku saida mak Provedoria halo haktuir iha Artigu 30 Lei NU 7/2004 koalia kona-ba statutu Provedoria nian katak, provedoria iha dever atu informa ba iha publiku kona-ba atividade saida de’it mak provedor halo relasiona ho supervizaun monitorizasaun fiskalizasaun no mandatu reparasaun justisa ne’ebé sidadaun sira hato’o

Iha komunikadu imprensa ohin Provedor Direitus Umanus no Justisa PDHJ Virgilio da Silva Guterres “Lamukan” sei koalia kona-ba asuntu tolu hanesan asuntu dahuluk pedidiu fiskalizasaun abstrata susessiva konstitusionalidade ba dekreletu Lei kona-ba karreira profesional saude, sirkular husi inspetor Jeral Ministeriu Saude ne’ebé bandu mediku sira atu halo pratika iha klinika pribadu sira, asuntu daruak observasaun Jeral ba despezu administrativu ne’ebé akontese iha area sira hanesan Fomento, Bebonuk, Becora, no fatin seluk tan iha Dili laran asuntu ikus mak relatorio keixa ne’ebé PDHJ simu durante periodu husi fulan Janeiro to mai Fevereiru 2025,

Iha asuntu primeiru nian kona-ba despezu administrativu ka eviksaun Primeiru Provedoria hakarak reinteira hanoin inisiu kedas governu fofoun hala’o despezu hahu husi bidau no fatin seluk tuir tan hanesan entidade estadu Provedoria la kontra desizaun ka inisiativa governu nian atu halo dezenvolvimento atu hadia sidade Dili, maibé hahu husi observasaun ne’ebé provedoria iha durante ne’e maka se prosesu ordenamentu ne’e implika distrisaun ba Direitus sidadaun sira nian prosesu ne’e tenke bazeia ba Lei nomos tenke respeitu prinsipiu nesesidade sidadaun nian no profesionalidade katak iha nesesidade bainhira atu sobu komunidade sira nia hela fatin

“Iha tinan kotuk Provedor konvoka Ministeriu relevante sira hodi hato’o preokupasaun hirak ne’e no provedor husu Ministeriu Estatal atu aprezenta planu ordenamentu urbana Dili ninian atu nune’e planu refere bele sai baze ba iha sosializasaun, sai baze mós ba aproximasaun dialogu ho komunidade sira ne’ebé afetadu, tanba konstitusional sidadaun sira nian direitu atu hetan informasaun lolos liuliu relasiona ho desizaun politika sira ne’ebé afeta ba sira nia direitu, tanba ne’e governu tenke aprezenta planu atu nune’e komunidade sira bele hatene katak, bairu ne’ebé sira hela ba ne’e hetan afetadu ho nune’e sira iha tempu ne’ebé naton atu halo advokasia ba sira sia direitu.” Dehan Provedor Direitus Umanus no Justisa

Nia hatutan konstituisaun Artigu 51 no 58 garantia sidadaun hotu-hotu iha direitu ba iha propriedade no kualker expropriasaun “sobu” ba propriedade tenke iha endeminazasaun ne’ebé justu katak bainhira governu la iha endeminazasaun ne’ebé justu governu labele sobu komunidade sira nia uma, entaun Provedor liuhusi oportunidade ida ne’e atu husu governu atu halo dialogu ho komunidade sira atu hetan kompensasaun ida ne’ebé justu ba komunidade sira

“Preokupasaun provedoria nian haree ba iha prosesu evikasaun ne’ebé lao ona durante ne’e, observasaun ne’ebé provedoria nota katak aproximasaun nomos dialogu ne’ebé kria husi governu ne’e la professional, tanba husi monitorizaun ne’ebé durante ne’e ami hala’o ho komunidade sira hato’o katak komunidade sira la hetan notifikasaun ne’ebé adekuadu husi parte governu molok ba sobu uma nomos komunidade lamenta ho asaun ne’ebé durante ne’e governu hala’o, tanba antes Atu ba sobu uma la iha liña komunikasaun ne’ebe diak ho komunidade sira.” Hatutan Virgilio da Silva Guterres “Lamukan”

Nia salienta liuhusi keixa hirak ne’ebé komunidade mai hato’o iha PDHJ foti konkluzaun katak prosesu evikasaun sira ne’ebé hala’o ona durante ne’e la bazeia ba planu ordenamentu urbana ninian

“Provedoria lamenta ho desizaun politika governu nian atu haruka fila sidadaun sira ba foho, tanba ida ne’e viola ona konstituisaun liberdade movimentasaun katak sidadaun iha Direitu atu hela iha ne’ebé deit, desde tempu uluk to agora ukun-an mak governu foin iha planu atu haruka sidadaun ba foho, ita labele fó kulpa ba sidadaun sira, tanba urbanizasaun desorganizada akontese iha Dili hahu husi ita restaura independensia sidadaun ida hela iha fatin ne’ebé la tuir regra, laos sira mak sala maibé governu mak sala, tanba la iha planu ida ne’ebé diak atu bele prevene sidadaun sira hela iha fatin sala ka fatin risku ruma.” Salienta Virgilio da Silva Guterres “Lamukan”

Husi monitorizaun ne’ebé Provedoria hala’o nota katak iha violasaun ba pratika boa governasaun legalmente se mak bele halo despezu administrativu ne’e Ministerio da justisa laos Ministeriu estatal nomos laos SEATOU, tanba SEATOU la iha kompetensia atu halo despezu administrativu ba komunidade sira

“Koalia kona-ba despezu administrativu ne’e area ne’ebé kobre husi Ministeriu Justisa ninian no teras propriedade nia servisu, laos SEATOU nian servisu, tanba hanesan ohin ha’u dehan ona SEATOU nia servisu ne’e atu haree deit ba iha sidadaun sira ne’ebé okupa espasu publiku ne’e, hanesan aspetu balun ne’ebé Provedoria haree katak aleinde violasaun sidadaun sira nia direitu umanus familia atus Rua-resin mak lakon sira nia hela fatin, governu viola mós pratika boa governasaun, Ami nota katak la iha liña komunikasaun entre Ministerial sira iha prosesu evikasaun refere.” Deklara Virgilio da Silva Guterres “Lamukan”

Tanba ne’e provedor hakarak rekomenda ho urjente tebes atu governu bele aprezenta planu ordenamentu urbana Dili ninian kuandu planu ne’e bele aprezenta ona ba iha parlamentu no publiku, entaun estadu tenke uza planu ne’e hodi hala’o sosializasaun ne’ebé fó baze ba governu atu halo dialogu ho komunidade afetadu sira iha evikasaun refere

Reportajen : Domingas

Foto: Domingas

Tinggalkan Balasan

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *