Dili, 23 Maiu 2025 (Média Democracia) – Primeiru Ministru husu ba Camara Comercio Indústria Timor-Leste CCI-TL, (sigla portugés) neʼebé sai mahon ba setór privadu sira hotu nafatin kontinua hamoris ekonomia lokál, nune’e bele kontribui ba dezenvolvimentu nasaun nian iha Timor-Leste, atividade ne’e hala’o iha Salaun CNE, Kinta semana ne’e.
Primeru Ministru Kayrala Xanana Gustmão, hato’o lia hirak-ne’e iha ámbitu aniversáriu CCI-TL ba dala-15 ho tema “Reforsa Parseria ba Sustentabilidade Dezenvolvimentu Nasionál” nune’e husu ba emprezariu Timoroan atu kria dezenvolvimentu iha Timor-Leste.
“CCT-TL eziste ona tinan 15 foin loron rua ba kotuk, halo mós komemorasaun loron restaurasaun independénsia ba da-23, haree katak, problema boot ne’ebé Estadu hasoru mak sei krize barak iha empregu, ekonomia laiha mudansa no seluk tan, ida ne’e sente laran triste oituan ne’ebé husu ba kompania privadu sira hotu atu haka’as-aan hodi hamoris ekonomia lokal iha rai laran.” Dehan Primeru Ministru Kayrala Xanana Gustmão
Primeru Ministru hatutan haree ba situasaun sira ne’e ezisténsia setór privadu atu apoiu Governu, tanba ne’e, hakarak fó lembra ba malu nune’e bele komprende di’ak liután kona-ba problema sira ne’e ba futuru bele halo mudansa iha nasaun Timor-Leste.
“Husu ba emprezáriu sira hotu ne’ebé partisipa iha seremonia refere, ha’u la hatene atu koalia saida, maibé husu de’it, katak ohin ha’u lee tiha ona polítika no estratéjia IX Governu nian kona-ba ekonomia, atu dudu ita-nia ekonomia lokál iha rai laran bele sai morin iha ema nia matan.” Dehan Primeru Ministru
Nia hateten, apoiu husi setór privadu ba dezenvolvimentu nasaun nian ne’e importante tanba, dezde 2002 no 2003, Timor-Leste iha prosesu rua, prosesu konstrusaun Estadu, ne’e katak instituisaun Estadu, Prezidensiál Prezidente, Governu no Justisa, ida-ne’e harii la’ós atu halo estrutura foun, maibé sé de’it mak hetan oportunidade tenke responsabilidade ba kna’ar hotu.
“Ita-nia Estadu ne’e frazíl, tanba instituisaun Estadu la kumpre didi’ak sira-nia obrigasaun, la kumpre ho seriedade, onestidade, profisionalizmu no la kumpre ho devér ida atu serbí. Ne’e duni, ita-nia estadu restaura ona independensia ba da-23, mós sei frazil nafatin, ne’ebé husu ita hotu nia esforsu lori nasaun ida ne’e ba naroman.” Nia haktuir
Nia subliña, kompara ho rai seluk iha mundu riku liu, Timor-Leste sorte boot tanba hetan fundu mina-rai, nune’e ezije tebes sé mak servi Estadu bainhira atu gasta osan tenke hanoin didi’ak, tanba osan ne’e povu nian, sosa ho raan no ruin.
Iha fatin hanesan Prezidente CCI-TL, Jorge Manuel Serrano hateten, objetivu realiza semináriu ne’e hakarak konvida setór privadu no entidade Governu sira hamutuk fó hanoin ba malu oinsá atu reforsa dezenvolvimentu nasionál iha Timor-Leste.
“CCI-TL hanesan mahon ba setór privadu hotu-hotu ne’ebé eziste iha Timor-Leste durante vizita no rona direta katak emprezáriu barak mak durante ne’e hasoru dezafiu hanesan menus rendimentu 95% nune’e labele hamoris setór ekonomia ho sustentável.” Dehan Prezidente CCI-TL, Jorge Manuel Serrano
Nia hatutan CCI-TL eziste tinan 15 hahú husi lideransa uluk mai to’o agora sempre hasoru dezafiu oinoin, maibé hanesan emprezáriu tenke iha vizaun no iha mehi ne’ebé di’ak atu nune’e bele harii emprezáriu ne’ebé di’ak iha futuru.
“Durante ezisténsia dezafiu barak mak emprezáriu sira hasoru, atividade ne’ebé la hala’o balun hetan suesu no balun la hetan susesu. Tanba ne’e ohin realiza semináriu ne’e atu hotu-hotu partisipa hodi halo diskusaun saida mak presiza atu halo di’ak iha futuru.” Dehan Prezidente CCI-TL
Nia afirma semináriu ohin ne’e CCI-TL la mesak maibé servisu hamutuk ho Autoridade Inspensaun no Fiskalizasun Atividade, Ekonómika, Sanitária no Alimentár (AIFAESA), Autoridade Nasionál Lisensa Ambientál (ANLA), Instituisaun Nasionál Seguransa Sosiál (INSS) no Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL), ne’ebé hodi kontrola atividade komérsiu no empreza iha rai laran.
Esplika liután entidade Governu sira-nia presza iha semináriu ne’e kada entidade ko’alia ida-idak nia papél liga ho atividade komersiál nian nune’e empreza labele manipula presu no labele fa’an produtu ne’ebé deskonfia liu prazu, tenke selu koima ka taka provizoriu sira-nia loja.
Reportajen : Nelfiano
Foto : Media Officer PM
