Díli, 14 Setembru 2026 (Média Democracia) – Relasiona ho falta kama iha Hospital Nasionál Guido Valadares (HNGV), Ministra Saúde, Élia dos Reis Amaral, konsidera katak kondisaun ne’e la’ós foin akontese, maibé problema ne’ebé kleur ona, kuaze tinan naruk.
Ministra Saúde Élia dos Reis Amaral hatete, kona-ba falta kama iha HNGV, parte administrasaun hospital nian halo ona esplikasaun. Nia afirma katak kondisaun hospital nian ne’e la’ós problema foun, maibé situasaun ne’ebé kleur ona.
“Ita haree kondisaun Hospital Nasionál durante tinan naruk mak hanesan ne’e. Ita hotu la bele dehan katak lae, tanba durante ne’e kondisaun hanesan ne’e duni. Maibé saida mak Governu agora halo, ita boot sira akompaña ona. Agora ita harii ona hospital ba inan isin-rua, no konstrusaun sei la’o hela. Ita hein katak, ho fasilidade foun ne’e, servisu bele la’o di’ak liután,” dehan Élia dos Reis Amaral ba jornalista sira hafoin partisipa iha reuniaun Konsellu Ministru, iha Palásiu Governu, sexta-feira (11/09).
Nia hatete tan, problema falta kama la’ós de’it akontese iha HNGV, maibé mós iha fasilidade saúde sira iha munisípiu, inklui sentru maternidade no sentru saúde.
“Ita hatene katak ida ne’e la’ós de’it iha Hospital Nasionál, maibé mós iha kuidadu saúde primária no fasilidade saúde sira, hanesan sentru maternidade. Ita boot sira akompaña ona iha fatin sira, ezemplu Atsabe no Turiskai, ne’ebé ita hadi’a dadaun atu bele atende emerjénsia sira,” nia dehan.
Ministra Saúde afirma, Governu kontinua buka solusaun, inklui liuhusi konstrusaun hospital foun ba servisu maternidade. Nia hatete katak konstrusaun hospital foun ne’e agora daudaun atinji ona 40%.
“Imi haree hospital ida foun ne’ebé Governu halo hela. Hospital foun ida ne’e dadauk konstrusaun hela no atinji ona 40%. Ita hein katak bele hadi’a kondisaun saúde sira. Maibé kona-ba kama, parte hospital nian halo ona esplikasaun,” nia dehan.
Enkuantu ne’e, pasiente Felicidade da Cruz, ne’ebé baixa iha hospital durante loron lima no foin partus iha loron anterior, relata katak nia hasoru difikuldade tanba falta fatin no kama ba inan sira ne’ebé foin partus.
“Durante loron lima ona, ha’u rasik hasoru problema. Maibé ida ne’e la’ós ha’u mesak, ema barak mós hasoru problema hanesan. Fatin atu toba laiha, balu toba de’it iha li’ur. Ha’u foin partus horisehik, maibé kama ba inan sira laiha. Ami toba de’it iha li’ur, nahe kaixa hodi toba no depois haree oan,” dehan Felicidade da Cruz.
Nia hatete, iha situasaun balu, labarik toba iha laran, enkuantu inan ne’ebé foin partus tenke toba iha rai tanba laiha kama. Kondisaun ne’e halo inan sira sente triste, liuliu bainhira rai malirin.
“Se situasaun hanesan ne’e kontinua, bele afeta saúde inan sira, tanba foin partus loron ida maibé tenke toba kedas iha rai. Tanba ne’e, ha’u rekomenda ba autoridade sira, liuliu Governu, atu tau matan ba fasilidade iha maternidade. Bainhira inan sira partus, tenke iha fatin no kama ne’ebé di’ak atu sira bele deskansa no kuidadu bebé ho di’ak,” nia dehan.
Nia mós hatete, kondisaun inan no bebé nian importante tebes, tanba se kondisaun saúde la di’ak, bele lori impaktu ba saúde inan no bebé. Toba iha rai depois partus, tuir nia, bele aumenta risku ba saúde inan, liuliu bainhira fó susu ba bebé.
“Atendimentu husi parteira sira ba pasiente iha laran di’ak, maibé difikuldade uitoan mak fatin atu toba laiha. Kama sira prepara hotu nakonu ona. Agora ami sente triste tanba seidauk alta, no sei kontinua toba iha rai. Ida ne’e mak sai preokupasaun boot ba pasiente sira,” nia konklui.
Reportajem: Octaviana da Costa
Foto: Octaviana da Costa
