Díli, 15 Setembru 2026 (Média Democracia) – Governu, liuhusi kooperasaun ho Federasaun Futeból Timor-Leste (FFTL), sei dezenvolve área Lagoa III João Paulo II, Tasi-Tolu, sai estádiu ho padraun internasionál, ne’ebé sei kontribui ba dezenvolvimentu desportu no rekreasaun iha Timor-Leste.
Aleinde estádiu, Governu ho FFTL mós sei dezenvolve área Lagoa III sai zona trekking no zona verde integradu. Ho dezenvolvimentu ne’e, Tasi-Tolu sei sai sentru integradu ba atividade desportiva, turizmu no rekreasaun.
Membru Ezekutivu FFTL, José Luis Oliveira, hateten katak, to’o agora Timor-Leste seidauk iha estádiu ho padraun internasionál ne’ebé bele reprezenta identidade no orgullu nasionál.
“To’o agora ita seidauk iha estádiu ida atu reprezenta Timor-Leste. Tanba ne’e, hakarak ka lakohi, ita tenke iha estádiu ida ne’ebé bele reprezenta orgullu nasionál. Se ita la iha estádiu, bainhira iha jogu internasionál ita tenke aluga kampu iha nasaun seluk,” dehan José Oliveira liuhusi nia intervensaun iha diálogu ho komunidade ne’ebé afeitadu iha Tasi-Tolu, Aldeia João Paulo II, iha tersa-feira (15/09).
Relasiona ho situasaun ne’e, nia dehan FFTL iha ona planu atu harii estádiu ho padraun internasionál, ho apoiu husi Federasaun Internasionál Futeból (FIFA).
“Ami nia responsabilidade mak atu konstrui estádiu ida iha fatin ne’e. Ideia ne’e uluk Governu fó rai ida iha sorin seluk, maibé Igreja mós iha nia planu. Nune’e, Governu deside atu oferese fali rai ida ne’e ba ami atu harii infraestrutura desportiva,” nia afirma.
José Luis mós hato’o apresiasaun ba komunidade sira ne’ebé prontu atu kolabora no kontribui ba realizasaun projetu refere.
“Ita boot sira nia kolaborasaun bele konsidera hanesan ita boot sira nia kontribuisaun ba estádiu ida ne’e. Tanba, iha futuru, bainhira estádiu ne’e hamriik ona, ita bele dehan katak hau mós kontribui ba realizasaun projetu ida ne’e,” nia realsa.
Nia esplika, tuir planu preliminár, FFTL sei dezenvolve Lagoa III sai zona verde no zona trekking. FFTL la’ós de’it sei utiliza área Altar Kotuk no área eis-pameran ba konstrusaun kampu futeból ho padraun internasionál, maibé sei dezenvolve mós área Lagoa III ba zona verde no trekking.
“Iha parte ida ne’e, Altar Kotuk no Lagoa III mak ami husu atu dezenvolve ba kampu no estádiu ne’e. La’ós de’it estádiu, maibé mós sei iha gináziu no zona verde atu proteje ambiente. Área Lagoa III mós sei dezenvolve sai zona trekking, atu fasilita komunidade sira pratika atividade desportiva no ezersísiu fíziku,” dehan Membru Ezekutivu FFTL, José Luis.
Membru Ezekutivu FFTL ne’e dehan, projetu ne’e la’ós atu dezenvolve de’it estádiu, maibé mós atu harii fasilidade sira seluk ne’ebé bele fó benefísiu ba komunidade no hafurak liután área refere.
“Tanba ne’e, ami hanoin atu proteje Lagoa III. Ami mós hanoin atu integra dezenvolvimentu zona trekking no zona verde liuhusi prosesu konstrusaun estádiu,” nia konklui.
Iha oportunidade hanesan, Diretór-Jerál Terras no Propriedade, Lucas António da Costa, afirma katak Governu Konstitusionál da IX iha ona desizaun atu uza fatin refere ba konstrusaun estádiu ho padraun internasionál.
“Tanba sa ita hakarak halo ida ne’e? Tanba ita agora tama ona ba membru ASEAN. Tanba ne’e, rekezitu ida husi ASEAN mak Timor-Leste tenke iha estádiu ho padraun internasionál. Entaun, ita deside ona fatin ne’e atu konstrui estádiu,” nia dehan.
Nia dehan konstrusaun estádiu ho padraun internasionál no kampu futsal indoor sei okupa rai ho área hamutuk 12.5 hektare.
“Nune’e, ami sei halo levantamentu ba uma no ai-horis sira ne’ebé tama iha rai ho medida 12.5 hektare. Depois, sei halo prosesu tuir nesesidade. Karik ita boot sira la konkorda, ami sei ko’alia ho MOP. Karik iha ai-horis ne’ebé ita boot sira ladún kontente atu hasai, ami sei ko’alia ho MAPPF,” nia realsa.
Iha fatin hanesan, Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade, Jaime Xavier, hatete katak konstrusaun estádiu ne’e sei ajuda hamenus FFTL nia nesesidade atu aluga kampu iha rai liur bainhira prepara jogadór sira ba treinu no kompetisaun internasionál.
“Se ita loke estádiu ne’e iha ne’e no atividade jogu internasionál mai iha ne’e, atividade roda ekonomia sei aumenta. Tanba ne’e, inan-aman sira mós sei hetan benefísiu husi atividade ne’e. Hau fó ezemplu iha Estádiu Munisipál Díli, bainhira ema joga iha ne’ebá, komunidade sira fa’an sasan no hetan benefísiu,” dehan Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade.
Jornalista: Estefánia Cardoso
Foto: Estefánia Cardoso
