Produsaun Kampu Bayu Undan fó Prioridade ba Setór Estratéjiku no Sustentavel iha OJE 2026

Dili, 26 Juñu 2025 (Média Democracia) – Rede Sosiedade Sivíl, liuhusi Core Group Transparénsia Timor-Leste (CGT-TL), realiza konferensia imprensa hodi fó klarifikasaun ba públiku komentáriu no distorsaun husi Governu no públiku, simu notifikasaun husi kompañia Santos kona-ba terminasaun produsaun iha Kampu mina no gas iha Bayu Undan, konferensia ne’e hala’o iha Kuarta semana ne’e.

Porta-voz Koordenador Core Group Transparénsia Timor-Leste (CGT-TL), Jemicartes Monis dos Reis hateten, CGT-TL hato’o ba públiku rekursu mina no gas hanesan rekursu naun renovavel kuandu hahú produsaun ona, sei hotu iha loron ida, Timor-Leste la iha rezerva mina no gas, maske Greater Sunrise mak kampu provadu ba valor komersiál maibé kampu ne’e nia statuta mós inserteza hela. Aspeitu barak nu’udar fatór impedimentu inklui finansiamentu.

“Kampu Bayu Undan, Kitan no Elang Kakatua fó ona kontribuisaun finansiál ba Timor-Leste liuhusi akumulasaun iha Fundu Petrolíferu-Fundu ne’ebé OGE kada tinan uza sai fonte finansiamentu liu 80%. Durante Fundu ne’e opera, Timor-Leste levanta no gasta ona kuaze metade ba despeza Nasionál. Agora tenke fó prioridade ba investimentu iha setór produtivu hanesan agrikultura, peska, turizmu, indústria ki’ik, edukasaun no saúde.” Dehan Porta-voz Koordenador Core Group Transparénsia Timor-Leste (CGT-TL), Jemicartes Monis dos Reis

Porta-vos hatutan iha Jornáda Orsamentál 2026, CGT lamenta aprezentasaun ne’e seidauk fó evidénsia ba progresu iha diversifikasaun ekonomia Timor-Leste kontinua depende ba importasaun no fundu petrolíferu atu sustenta despeza obrigatóriu no investimentu sira.

 “Chuditch no Parseiru Públiku-Privada Risku Potensiál ba Orsamentu Estadu. Governu nia desizaun atu investe ba Timor-GAP iha konsorsiu ho Sunda Gas ba perfurasaun kampu Chudicth nomos kompañia ‘’Suisa Stream Tec’’ hodi harii kompañia ida ho forma Parseiru Públiku-Privada ba Kampu mamuk Bayu Undan no kampu esplorasaun Chuditch, ne’e laiha justifikasaun téknika ekonómika ne’ebé klaru.” Dehan porta-vos

Nia afirma CGT hatene katak Chuditch seidauk klaru iha nian rezerva no risku bele aumenta vulnerabilidade ba OGE no ekonomia. Timor-GAP seidauk iha rendimentu no operasaun depende de’it ba OGE.

“Estadu simu billaun $35 husi mina no gas, maibé povu seidauk sente benefísiu Timor-Leste simu totál reseita akumuladu iha Fundu Petrolíferu billaun $35, gasta ona billaun $17. Fundu Petrolíferu, agora balansu billaun $18. Maske gasta ona kuaze metade, Timor-Leste seidauk hetan soberania ai-han, konsumu nasionál kontinua depende ba importasaun no malnutrisaun afeta ba povu, dezempregu kontinua sa’e, servisu públiku kontinua mukit.” Nia haktuir

Nia informa infrastrutura ne’ebé estadu uza ba justifikasaun iha despeza sira estrada, edifísiu, ponte, portu/eroportu no eletrisidade, nu’udár ezemplu sentru eletrisidade (Betano no Hera), sei kontinua depende ba subsídiu OGE kada tinan.

“Iha 2025, setór eletrisidade hetan subsídiu tokon $166.5, maibé EDTL rekola de’it reseita tokon $50-60. Ne’e hatudu katak governu tenke reavalia retornu real ba infrastrutura hirak ne’e. Loos duni enerjia ida ne’e mós ajuda nesesidade povu nian no atividade ekonómiku maibé ita tenke rekoñese katak eziste duni frakeza no presiza iha idea klaru ba sustentabilidade.” Nia relata

Nia hateten, bayu undan no rekursu mina no gas inklui mineiru nu’udár rekursu naun renovavel. Fundu petrolíferu tenke uza ba investimentu realistiku no sustenta povu nia rezisténsia labele gasta barak atu fó benefísiu de’it ba elite polítiku no ekonómiku. Suspende no kansela projetu ne’ebé retornu duvidozu, hanesan investimentu iha infrastrutura boot sira inklui setór mina gas ne’ebé seidauk klaru nia viabilidade.

OGE 2026 ba setór produtivu no sosiál agrikultura, saúde, edukasaun, indústria ki’ik, Juventude no ambiente. Redús despeza des-nesesáriu no halo revizaun fiskal fundamental-prioridade ba setór ne’ebé bele kria empregu, Soberania ai-han.

Esplika liután Core Group Transparénsia Timor-Leste ho membru sira kontinua akompaña polítika orsamentál no dezenvolvimentu iha Timor-Leste. Kontinua hato’o ba Governu hodi garante utilizasaun fundu estadu ne’ebé efetivu, seguru no justa ba Nasaun no povu tomak.

Repotajen : Nelfiano

Foto : Nelfiano

Tinggalkan Balasan

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *