Díli, 16 Setembru 2026 (Média Democracia) – Diretór Ezekutivu Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL), konsidera eviksaun ne’ebé akontese iha kapital Díli, ne’ebé Governu liuhusi Sekretaria Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), hamutuk ho Jestaun Merkadu, organiza, hanesan forma violasaun forçada hasoru povu, tanba prosesu ne’e la prepara ho kondisaun ne’ebé garante dignidade ba komunidade afetadu.
Tuir Diretór Ezekutivu Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL), Inocénsio de Jesus Xavier, hateten eviksaun ne’ebé hala’o sem preparasaun no planu adekuadu bele hamosu impaktu boot ba moris komunidade, liuliu bainhira ema sira ne’ebé evikta la hetan kondisaun apropriadu atu kontinua moris iha fatin foun.
“Inklui eviksaun sira iha Díli laran, ne’e nudar modalidade violasaun forçada ne’ebé muda ema nia vida no moris. Depois ema sai husi fatin, sira la hetan kondisaun adekuadu. Maski Governu iha razaun atu foti desizaun ka halo mudansa ruma, maibé tenke iha informasaun no planu adekuadu kona-ba bainhira atu muda ema, atu ema iha serteza no prepara an,” Diretór Ezekutivu FONGTIL, Inocénsio de Jesus Xavier, hateten ba jornalista sira iha Salaun Universidade Katólika Timorense (UCT), kuarta-feira (16/09).
Nia argumenta Governu, liuhusi SEATOU, halo ona eviksaun iha fatin barak, maibé Parlamentu Nasionál nafatin seidauk tau prioridade ba alokasaun orsamentu atu suporta prosesu mudansa no kompensasaun ba komunidade afetadu. Nia konsidera katak situasaun ne’e bele sai violasaun ba direitu povu nian.
“Tanba saida mak agora Governu, liuhusi SEATOU, halo eviksaun, maibé orsamentu iha Parlamentu Nasionál la tau prioridade ba ida-ne’e? Nee mak problema. Parlamentu tenke tau osan atu suporta mudansa ba fatin ruma. Bainhira iha planu atu halo mudansa, tenke iha ona orsamentu; labele halo mudansa sem orsamentu. To’o ohin loron, ema balun seidauk simu kompensasaun. Tamba ne’e mak ema halo reasaun. Se ema simu osan no bele muda ho di’ak, ho dignidade, ne’e di’ak,” nia dehan.
Nia haktuir, bainhira Governu halo eviksaun, tenke hala’o ho responsabilidade no konsiderasaun ba kondisaun moris komunidade, atu prosesu ne’e labele hamosu violasaun forçada hasoru povu.
“La’ós problema SEATOU ho Jestaun Merkadu prepara kareta no lori ema ba fatin foun. Problema mak bainhira ema tun husi kareta, sira atu moris oinsá? Oinsá sira nia oan atu ba eskola? Oinsá sira atu kontinua halo negósiu no hadia fali sira nia moris? Ida-ne’e mak ita tenke hare. Ita labele hare de’it hanesan kareta ka dalan. Ita tenke hare ho rasionál no lójika, atu ita halo polítika públika ne’ebé sai benefísiu ba povu. Ita labele halo polítika ida ne’ebé estraga fali ema nia moris,” nia hakotu.
Reportajen: Pedrito dos Santos
Foto: Pedrito dos Santos
