Dili 13 Agostu 2026 (Media Democracia) – Universidade Oriental Timor Lorosa’e (UNITAL), liuhusi Fakuldade Ciências Sociais e Políticas (CISPOL), ne’ebé kompostu husi Departamentu Komunikasaun Sosial no Administrasaun Públika, hala’o Seremónia Judisiun ba dala XVII, ho objetivu atu produz rekursu umanu ne’ebé iha integridade, kompeténsia no vizaun ba dezenvolvimentu globál.
Seremónia ne’e sai nu’udar parte husi esforsu UNITAL atu prepara graduadu sira ne’ebé la’ós de’it iha koñesimentu akademiku, maibé mos iha responsabilidade, integridade no kapasidade atu kontribui ba dezenvolvimentu Timor-Leste no komunidade internasionál.
Tuir Dekana Fakuldade Ciências Sociais e Políticas (CISPOL), Patricia Baliana da Costa, iha nia diskursu hateten katak iha tinan ida ne’e, Fakuldade CISPOL produz tan jurista hamutuk 73, ne’ebé kompostu husi estudante sira husi Departamentu Administrasaun Públika no Departamentu Komunikasaun Sosial.
Nia hateten katak formasaun ne’e iha objetivu atu kontribui ho perspetiva ne’ebé luan kona-ba dezenvolvimentu globál, tantu iha nivel nasionál no internasionál. Tuir nia, rezultadu husi peskiza ne’ebé hala’o durante períodu ne’e hatudu katak Fakuldade CISPOL produz ona graduadu hamutuk rihun ida resin, no 87% husi graduadu sira-ne’e agora dadaun serbisu ona iha instituisaun oioin, tuir área no kompeténsia ida-idak.
“Iha tinan ida ne’e, iha etapa dahuluk, jurista hamutuk 73 ne’ebé kompostu husi Departamentu Administrasaun Públika no Departamentu Komunikasaun Sosial. Seremónia judisiun ba dala XVII ne’e lori tema ‘Produz Rekursu Umanu ho Integridade iha Vizaun ba Dezenvolvimentu Globál’, ho lian-fuan atu kontribui ho perspetiva ne’ebé luan kona-ba dezenvolvimentu globál, nune’e bele fó dalan ba jurista sira atu kontribui ba dezenvolvimentu iha nivel nasionál no globál,” dehan Patricia Baliana da Costa, Dekana Fakuldade CISPOL, iha Salaun UNITAL, Bekora, iha kinta-feira, 13 Agostu 2026.
Nia esplika katak durante períodu ne’ebé liu ba, Fakuldade CISPOL produz ona graduadu hamutuk rihun ida resin. Tuir rezultadu husi survey/peskiza iha tinan 2026, 87% husi graduadu sira-ne’e serbisu ona tuir sira-nia área, inklui iha área média hanesan jornalista, Polísia, Konsellu Imprensa, membru Parlamentu Nasionál, administradór no xefe suku.
Iha nia diskursu, Dekana CISPOL mos fó mensajen ba graduadu sira kona-ba títulu no jéneru akademiku ne’ebé sira hetan, ne’ebé agora sai nu’udar rekonesimentu legal ba sira-nia esforsu durante prosesu estudu.
“Nia títulu no jéneru ne’ebé imi hetan agora legal ona no sai nu’udar forma rekonesimentu ba imi-nia esforsu tomak durante tempu estudu. Imi-nia estatutu la’ós ona estudante, maibé imi saiona alumni, no liafuan ‘estudante’ la aplika ona ba imi hanesan antes. Imi-nia responsabilidade la remata iha ne’ebá, maibé sei kontinua no aumenta ba beibeik,” nia dehan.
Dekana hatutan katak mundu servisu kompara ho ambiente universitáriu, tanba iha mundu servisu nakonu ho dezafiu no presiza kapasidade atu kontinua aprende no dezenvolve an.
“Mundu servisu kompara no nakonu ho dezafiu, maibé keta tauk. Kontinua aprende no dezenvolve imi-nia kapasidade no abilidade, tanba imi la presiza hahu husi zero. Mundu servisu la presiza de’it ema ne’ebé matenek, maibé mos presiza ema ne’ebé onestu, disiplinadu, iha étika no responsabilidade, no bele halo komunikasaun di’ak ho integridade iha sosiedade,” Dekana CISPOL akresenta.
Alende ne’e, reprezentante estudante Elizabet Maria de Castro, hato’o nia kontentamentu tanba bele remata nia estudu no hetan lisensiadura iha tinan 2026. Nia mos hato’o agradecementu no apresiasaun ba Universidade Oriental (UNITAL), ne’ebé durante prosesu estudu apoiu no akompaña nia husi inísiu to’o remata.
“Durante hau nia prosesu estudu husi tinan 2022 to’o ohin loron, hau bele remata hau nia estudu no hetan lisensiadura iha tinan 2026. Hau nia sentimentu nu’udar akademista mak agradece no apresia tebes ba Universidade UNITAL, ne’ebé durante ne’e akompaña hau husi inísiu hau nia estudu to’o remata. Hau agradece tebes tanba husi fatin ida ne’e hau bele aprende no aprofunda hau nia kapasidade, atu nune’e iha futuru hau bele dezenvolve no aplika buat ne’ebé hau aprende ona,” tenik Elizabet Maria de Castro.
Estudante ne’e mos fiar katak mehi ne’ebé nia iha sei realiza iha futuru, liuliu atu sai feto ida ne’ebé hatene jere no sai lideransa ne’ebé bele fó kontribuisaun ba família no sosiedade, inklui ba ema hotu.
“Ba futuru, ita hanesan estudante tenke iha mehi, no mehi ida ne’ebé ita iha aban-bainrua tenke hahú hala’o husi agora. Agora dadaun hau hala’o hau nia estudu iha Departamentu Administrasaun Públika. Ba futuru, hau hakarak sai feto ida ne’ebé hatene jere no hatene sai lideransa feto ida ne’ebé di’ak, liuliu iha família no iha sosiedade, no bele kontribui ba ema hotu,” nia hatete.
Reportagem: Lourenço / Nicodemus
Foto: Nicodemos
